Politiskās pārmaiņas pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā Latvijai vispirmām kārtām nozīmēja neatkarības atgūšanu, taču līdz ar to radās arī virkne sociālekonomisku jautājumu, kas no jaunās valsts arvien uzstājīgāk prasīja kādu risinājumu. Laika gaitā šie jautājumi kļuva arvien aktuālāki: ko iesākt ar pamestajām plašajām teritorijām un vietumis izdemolētajām celtnēm, kas reiz uzbūvētas komunistiski industriālās mašinērijas darbināšanai, armijas militārpersonu, viņu ģimeņu un karaspēka daļu izmitināšanai? No aizgājušajām dienām Andrejsalai mantojumā bija palikušas industriālas ēkas, kas galvenokārt kalpoja ostas funkciju atbalstam, savukārt Liepājas Karostas ainavu veidoja militāristu atstāta teritorija ar pamatīgi cietušiem dzīvojamiem namiem un citiem objektiem.

Andrejsala un Karosta ir divi piemēri, kurus vieno zināmā mērā līdzīgs risinājums attiecībā uz platības izmantošanu un – bez jebkāda pārspīlējuma – atdzimšanu: atvēlēt tās daļu kultūras nozares pārstāvjiem un viņu rīkotiem pasākumiem, tādējādi veidojot noteiktu pilsētvidi ar neatkārtojamu un spilgtu identitāti. Ņemot vērā šīs sakarības, pastāstīsim par Liepājas Karostu nedaudz plašāk.

Kultūras dzīve Karostā

Jau vairākus gadus Karostā rosās biedrība K@2. Tās mērķis – radīt alternatīvu risinājumu situācijas uzlabošanai Karostā, rīkojot dažādus kultūras un izglītības pasākumus, kas veicina sociālu un etnisku sabiedrības integrāciju un sadarbību. Biedrība attīstās, lai tai būtu būtiska loma informācijas un kultūras apmaiņā vietējā, valsts un starptautiskā mērogā, tāpēc kopš tās pastāvēšanas Karostā ir risinājušies daudzi interesanti pasākumi. K@2 ieguldījumu kultūrvides attīstībā, uzturēšanā un pilnveidošanā pērn novērtējusi arī Kultūras ministrija, piešķirot biedrībai Gada balvu kultūrā Trīs brāļi kategorijā Kultūra valsts izaugsmei. 

Katrai ēkai ir sava identitāte, kas atbilst tajā notiekošajām kultūras aktivitātēm. Atmodas bulvārī 6a atrodas Kinoosta – neliels kinoteātris, kurā tiek rīkoti kinolektoriji un demonstrēti pašmāju un ārzemju kinorežisoru darbi. Mākslinieku rezidence, salīdzināma ar Singalong Andrejsalā, piedāvā iespēju viesmāksliniekiem no ārzemēm un Latvijas uzturēties Karostā un nodarboties ar mākslu, kā arī iesaistīt darbībā apkārtējos iedzīvotājus. Dzīvot un ieturēt maltīti iespējams arī K@2 kultūras un informācijas centrā. K@2 telpās Divu admirāļu namā darbojas arī mediju laboratorija, kurā iespējams uzzināt jaunumus, kas notiek jauno mediju kultūras dzīvē Latvijā un Eiropā, kā arī par iespējām piedalīties dažādos festivālos un radošajās darbnīcās. K@2 ir parūpējusies arī par bērniem – katru dienu noteiktā laikā viņi var nākt spēlēties un darboties izremontētā un labiekārtotā Bērnu istabā. Vēl Karostā darbojas laicīgās mākslas galerija K. Māksla?, Dzejnieku namiņš, latviešu valodas kursi, deju studija K@2breakers, hostelis ar 40 gultasvietām, kafejnīca un velonoma.

Karostas vēsture

Karostā patstāvīga pilsētvide izveidojās 19. un 20. gadsimta mijā. Liepāja, kas tolaik atradās Krievijas impērijas sastāvā, jau bija pazīstama ar savu neaizsalstošo tirdzniecības ostu. Likumsakarīgi, ka šis fakts, kā arī robežas tuvums bija noteicošais, izvēloties vietu Baltijas Jūras kara flotes atbalsta bāzei.

Sākot ar 1890. gadu, uz ziemeļiem no Liepājas pilsētas sākās apjomīga cietokšņa un kara pilsētiņas celtniecība. Oficiālo pavēli par celtniecības darbu sākšanu deva Krievijas cars Aleksandrs III. Viņa dēls, cars Nikolajs II, tēva piemiņai deva rīkojumu jauno kara bāzi nosaukt par Imperatora Aleksandra III ostu. Šo vietu par Karostu sāka dēvēt tikai Latvijas valsts neatkarības laikā.

Aleksandra III osta bija pilnīgi autonoma apdzīvota vieta ar savu infrastruktūru, elektrisko spēkstaciju un ūdensapgādi, baznīcu, skolām un militāro baložu staciju. Bija pat sava pasta nodaļa, kas saucās Port Imperatora Aleksandra III. Interesanti, ka pastkartes nosūtīšanai uz Liepāju tika piemērots starppilsētu sūtījumu tarifs – 3 kapeikas, proti, trīsreiz augstāks nekā pasta sūtījumiem pilsētas robežās.

Latvijas brīvvalsts laikā, 20. gs. 20. gadu sākumā, Liepājas ievērojamākais rūpniecības uzņēmums atradās tieši Karostā, un tā nosaukums bija Kara ostas darbnīcas jeb KOD. Uzņēmumā ietilpa mašīnu fabrika un kuģu remonta rūpnīca, kurā atradās 600 pēdu garie doki, lielākie Baltijas jūrā, un viens mazais peldošais doks. 1935. gadā KOD sāka ražot lidmašīnas KOD-1 un KOD-2, kas paredzētas aizsargu aviācijas un aeroklubu vajadzībām. 30. gadu sākumā KOD iegādājās parādos nonākušo otru lielāko Liepājas uzņēmumu – drāšu fabriku.

Pēc otrā Pasaules kara Karostu ieņēma padomju kara flote, kas pilnībā to pameta tikai 1994. gada vasarā, kad pirmo reizi savas pastāvēšanas laikā Karosta kļuva par ikvienam pieejamu civilu teritoriju. Pašlaik Karostā, kuras platība ir 19 kvadrātkilometru, ir apmēram 7500 iedzīvotāju (salīdzinājumam: sākotnēji plānotais iedzīvotāju skaits bija 20 tūkstoši).

Ievērojamās vietas Karostā

Pēdējos gados Liepājas Karosta ir kļuvusi par iecienītu tūrisma objektu. Šai pilsētas daļai, kas reiz bijusi lielākā militārā teritorija Baltijā, ir daudz interesantu apskates vietu. Karostā atrodas arī Baltijas valstīs vienīgā Ūdenslīdēju skola – militāra iestāde, kurā teorētiskas un praktiskas zināšanas apgūst ūdenslīdēji un sapieri.

Tuvējie Forti

Tālie Forti

Arī Tālie forti ietilpst Karostas cietoksnī, kas būtībā ir tāda pati krasta apsardzes baterija kā Tuvējie forti, tikai praktiski nav cietusi ne no spridzināšanas, ne no izskalošanas. Šī vieta ir zīmīga tāpēc, ka tur savienojas cietokšņa sauszemes nocietinājumi ar krasta artilērijas bateriju. Sauszemes nocietinājumu daļā saglabājušās arī pazemes ejas jeb kazemāti, kas izbūvēti zem visiem fortiem. Vērīgākie pazemes staigātāji noteikti pamanītu stalaktītus, kurus citkārt var redzēt tikai dabiskajās kalnu alās Alpos vai Tatros.

Ziemeļu mols

Moli un viļņlauži tika izbūvēti 1901. gadā reizē ar Karostas kanālu. Ziemeļu mols ir gandrīz divus kilometrus garš, un tā celtniecībai bija nepieciešami vairāk nekā divi gadi. No Ziemeļu mola paveras aizraujošs skats uz Liepājas ostu, un šodien Ziemeļu mols ir iecienīta liepājnieku pastaigu vieta.

Manēža

No reiz skaistās sarkano ķieģeļu ēkas šodien palikušas pāri tikai sienas. Diemžēl nav saglabājusies neviena fotogrāfija, kurā manēža būtu redzama visā krāšņumā. Šodien var tikai iedomāties, kāda izskatījās šī varenā ēka ar lielajiem, skaistajiem logiem un stikla dakstiņu jumtu. Slēgtā tipa manēža bija paredzēta zirgu izjādēm un jūrnieku vingrošanas nodarbībām.

Virsnieku saieta nams

Virsnieku saieta nams ir krievu jūgendstila arhitektūras paraugs. Pils projekta autors ir Pēterburgas arhitekts Sergejs Geļenzovskis. Celtne veidota pēc Pēterburgas arhitektūras ārpilsētas piļu parauga pakava formā flotes elitei – muižniecībai un galma aristokrātijai. Jau toreiz viesus pārsteigusi eklektiskā baroka stila elegance, gaišuma un plašuma izjūta, izsmalcinātais mēbelējums, pils iekšēja plānojuma un apkārtējās vides harmonija.

Virsnieku saieta nams oficiāli atklāts 1907. gadā un pēc neoficiālām ziņām pils svinīgajā atklāšanā piedalījās arī Krievijas cars Nikolajs II. Sākotnēji pils kalpojusi kā flotes aristokrātijas saieta nams, bet vēlāk tā nodota Krievijas flotes vajadzībām.

Pils galvenā fasāde ir vērsta pret jūru, savukārt dienvidu daļā atrodas liela terase ar kolonnām un balkonu. Ēkas eksterjeru papildina bagātīgi veidoti plastiskie dekori ar ieroču motīviem. Ārējā un iekšējā apdarē izmantots pelēkais granīts, kā arī Somijas un Igaunijas marmors. Ēkas kompozīciju noslēdz liels sfērisks kupols, kurš pārsedz centrālo zāli. Pili ieskauj parks ar vairākām palīgēkām.

Pašlaik šo namu apsaimnieko Latvijas Jūras Spēku mācību centrs. Tajā iekārtots arī Jūras spēku muzejs.

Kalpaka tilts

Karostas jeb Kalpaka tilts pāri kanālam ir inženiertehnikas piemineklis – vienīgais Latvijā saglabājies izgriežamais tilts. Tilts sastāv no divām atsevišķām daļām, kuras iespējams pagriezt paralēli krastam apmēram 5 minūšu laikā.

Kalpaka tilts tika atklāts 1906. gadā un kopš tā laika darbojies nevainojami līdz pat avārijai 2005. gadā, kad to sabojāja kanālā iepeldējis kuģis. Pašlaik tilts tiek rekonstruēts, lai atjaunotu autosatiksmi pār Karostas kanālu.

Karostas cietums

Tas ir objekts, kas dažu gadu laikā spējis izpelnīties īpašu ievērību. Karostas cietumā jeb virssardzē kopš 2002. gada saimnieko Karostas glābšanas biedrība (KGB), kas Karostas teritorijā rīko dažādas akcijas (piemēram, ekskursijas, spiegu spēle „Bēgšana no PSRS”), bet pašā cietumā – realitātes uzvedums „Aiz restēm”, kas veidots pēc patiesiem stāstiem no cietuma dzīves. Sevišķu izjūtu cienītājiem cietuma apsaimniekotāji piedāvā pārlaist nakti uz lāvas vai dzelzs gultā pavisam reālā kamerā, kā arī iestiprināties ar cietuma receptes maltītēm.

Cietuma ēka cel­ta ap 1900. ga­du, un līdz pat 1997. ga­dam tā bijusi militārpersonu disciplinārsodu izciešanas vieta. Jau kopš pir­ma­jiem ga­diem tā bi­ju­si drū­ma vie­ta cilvē­ku likte­ņu sa­lau­ša­nai un brī­vā ga­ra ap­spie­ša­nai. Ieslodzīto sastāvs mainījies līdzi varai – pagājušā gadsimta sākumā tur sodu izcieta revo­lu­ci­onā­ri, vēlāk ca­ra ar­mi­jas mat­ro­ži un apakš­virs­nie­ki, vā­cu Vēr­mah­ta de­zer­tie­ri, Sta­ļi­na lai­ka tau­tas ie­naid­nie­ki, padomju armijas un Latvijas armijas karavīri un citi nepaklausīgie.

Jūras Katedrāle

Jūras Katedrāle ir Karostas simbols un viens no lielākajiem pareizticīgo dievnamiem visā Latvijā. Katedrāles projekta autori ir Pēterburgas arhitekti Sergejs Geļenzovskis un Vasīlijs Kosjakovs. Ēka no jebkura skatu punkta pārsteidz ar monumentalitāti un pārsātinātību fasāžu un apjomu risinājumos. Arī ēkas konstrukcija ir unikāla, jo tai nav kolonnu – visu milzīgo piecu kupolu masu tur četras krustojošās arku velves.

Dievnams iesvētīts par godu jūrnieku aizstāvim svētajam brīnumdarim Nikolajam 1903. gadā. Svinīgajā iesvētīšanas ceremonijā piedalījies pats Krievijas imperators, viņa ģimenes locekļi un izcili valstsvīri.

Padomju gados katedrāle tikusi smagi izpostīta – tajā bija ierīkota gan sporta zāle, gan kinoteātris, un viss skaistais dievnama interjers tika izjaukts. Tikai 1991.gadā dievnams atkal nonāca ticīgo pārziņā, un tagad tas piedzīvo atdzimšanu.

Ūdenstornis

Karostas ūdenstornis uzbūvēts 1905. gadā, un tas apgādāja ar ūdeni visu Karostas teritoriju. Ūdens tika iegūts no speciāliem dziļurbumiem un ar sūkņiem uzpumpēts torņa rezervuārā. Tālāk ūdens ar pašteci aizplūda uz dzīvojamiem namiem. Vecie sūkņi kopš torņa būvēšanas laikiem saglabājušies līdz pat šodienai.

Šim rakstam piederīgajā vizuālajā informācijā izmantoti attēli no tīmekļa vietnēm www.karosta.lv un www.karostascietums.lv.