LabiChampi, Liepājā, Karaostā.
Revolucionārā realitāte ir visai vienkārša – aptuveni 1,4 kilogramos smadzeņu ir viss nepieciešamais mūsu nākotnei, un konkurētspējīgā priekšrocība slēpjas mūsu prasmē būt atšķirīgiem. Pilsētu un uzņēmumu attīstībā neapšaubāma vērtība būs cilvēki, kas spēs domāt daudz plašāk, saskatīt sakarības un attīstīt savdabīgus veidus kā risināt dažādas problēmas strauji mainīgajā vidē. Radošums būs virzošais spēks.
No 23. līdz 24. martam Rīgā, Britu padomes īstenotā projekta Creative Cities (Radošās pilsētas) ietvaros notika seminārs Radoša fiziskā telpa un tās katalizatori. Seminārā piedalījās pārstāvji no Rīgas Domes, Liepājas, Cēsīm un Daugavpils, kā arī dalībnieki no dažādām nevalstiskajām organizācijām, privātā sektora un viesi no Igaunijas un Lietuvas. Semināru, kura mērķis bija veicināt diskusijas par radošu fizisko telpu – radošu kvartālu, māju un ielu rašanos, attīstību un mijiedarbību, apmeklēja arī SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums pārstāvji.
Semināra vadītājs Endrjū Erskins (Andrew Erskine, no Tom Fleming Creative Consultancy, Lielbritānija) runāja par radošā sektora ilgtspēju un izdzīvošanu, minot piecu „C” nozīmi– combination, conversation, challenge, co – evolution un connectivity. Sakopojot radošumu, zinātni, izpēti un plašāku skatījumu uz ekonomiku iespējams radīt jaunas starpnozaru vērtību ķēdes, savukārt spēcīgi reģionālie, starptautiskie vai uzņēmējdarbības tīkli saista vienkopus galvenos spēlētājus un sekmē ideju apmaiņu. Tāpat viņš uzsvēra nepieciešamību saprast katras vietas DNS – iespējas izaugsmei, dažādībai, inovācijām, kultūras aktivitātēm un pozicionēšanai. Atsaucoties uz Danielu Pinku (Daniel H. Pink) viņš norādīja, ka 21. gadsimts ir radītāju, izgudrotāju jeb konceptuālais laikmets, kurā radošums ir konkurētspējīgā priekšrocība.
Būtiska loma radošās ekonomikas laikmetā ir arī radošajiem „puduriem”, kas vienkopus pulcē dažādu nozaru pārstāvjus – māksliniekus, IT speciālistus, dizainerus, mūziķus, reklāmas veidotājus, amatniekus, ražotājus u.c., ietekmējot pilsētas sociālo un ekonomisko attīstību. Semināra dalībnieki, kā šādus radošos pudurus Rīgā atzīmēja Andrejsalu, Spīķeru kvartālu, Kalnciema ielu, VEF rajonu, Sarkano Kvadrātu un citus. Savstarpējās diskusijās tika atzīmēts, ka viens no izaicinājumiem ir palīdzēt šīm radošajām aktivitātēm un ietekmei kļūt sociāli, kulturāli un ekonomiski vērtīgām, bet to nevar izdarīt atsevišķs departaments, privātais investors vai kultūras ministrs. Tam ir nepieciešama starpnozaru sadarbība un komunikācija.
Turpretim Ieva Hmieļevska, Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 projektu vadītāja, stāstīja par Liepājas norisēm – jauno mediju mākslas programmu, kultūras un informācijas centra K@2 izstrādāto koncepciju Kurzemes mākslas masāža (2006), ceļojošo leļļu teātri Maska, folkloras kopu Atštaukas, Sēņu māju (Mushroof, autori Exyzt + K@2) un Karaostu, kas jau kopš 2000. gada aktīvi darbojas kultūras un izglītības jomā un ir viens no iecienītākajiem apskates maršrutiem pilsētā. Tomēr arī Liepājai ir nepieciešamība veidot daudz ciešāku sadarbību un rast dialogu starp biznesa, pašvaldību pārstāvjiem un radošo nozaru aktīvistiem. No individuālisma pāriet uz sadarbību, no pasivitātes uz iedvesmojošu līderību un no standartizācijas uz radošuma sekmēšanu. Ir tūkstoš veidos jāmaina sava domāšana un attieksme, lai pilsētas attīstībai pieietu no radošās ekonomikas perspektīvas, PĀR – vērtējot, domājot, veidojot, no jauna izgudrojot un izmantojot dažādus resursus.
Visai tieši seminārā kopsavilkumā teica Viesturs Celmiņš no Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas: „Sekmīgi ir tie projekti, kuri, pirmkārt, risinājumu veidošanā sadarbojas ar pašiem pakalpojumu saņēmējiem - rajona iedzīvotājiem, skolas vecuma bērniem, profesionāļiem, citām nevalstiskām organizācijām. Otrkārt, veiksmīgi ir tie, kuri cieši sadarbojas un uztur sarunu ar visām iesaistītajām pusēm – finansētājiem, pārvaldību, iedzīvotājiem, starptautiskiem partneriem. Visbeidzot ieguvēji ir tie, kuri neizgudro riteni, bet aktīvi meklē kur un kā nepieciešamais jau ir pieejams gatavā stāvoklī.
V. Celmiņš norādīja, ka: „Patreizējie izaicinājumi ekonomikā, pārvaldībā un uzņēmējdarbībā nav tikai Latvijas fenomens. Tie skar lielāko pasaules daļu. Šī ir kvalitatīvi nebijusi situācija, kas met izaicinājumu tai kultūrai, kā mēs esam darījuši lietas līdz šim. Jaunie laiki prasa cita veida kultūru – jeb Ričarda Rortija vārdiem runājot – kā mēs darām lietas? Radošās industrijas ir mazās politikas, mikro pašorganizācijas vēstneši, kuru galvenais motīvs ir pacietība. Jaunie laiki prasa jaunus tikumus, kas sākas ar pacietības politiku”.
