"Colliers International" pārstāvis Mihails Morozovs (no labās), "Jaunrīgas attīstības uzņēmuma" valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš, "RE&RE" valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš, "Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs Harijs Jordāns un "Depo Projekts" valdes priekšsēdētājs Uldis Zanders konferencei "Ilgtspējīga attīstība - zaļā būvniecība" veltītajā preses konferencē.

Konferencē Ilgtspējīga attīstība – zaļā būvniecība, kas notika Rīgā 2007. gada 22. novembrī, tika prezentēta Latvijas ilgtspējīgas būvniecības un apsaimniekošanas pamatprincipu pirmā redakcija. Šis dokuments ietver norādes, kādām jābūt būvēm, lai tās varētu atzīt par ilgtspējīgām, ar to saprotot vides, sociālo un ekonomisko jautājumu integrēšanu, nolūkā veicināt līdzsvarotu attīstību.

Dokumentu izstrādājusi darba grupa, kurā ietilpst būvnieku, arhitektu, projektu attīstītāju, vides aizsardzības organizāciju un citu saistīto nozaru pārstāvji. Tā izveidota pēc biedrības Zaļās mājas, Pasaules Dabas fonda, SIA Colliers International un SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums iniciatīvas. Darba grupā ietilpa pārstāvji no Pasaules Dabas fonda, SIA Arhitekta J. Pogas birojs, arhitektu biroja SIA Depo projekts, būvkompānijas RE&RE, AS Kolonna Nekustamie īpašumi, Latvijas Pašvaldību savienības, LR Vides ministrijas, AS Hansabanka, AS Aizkraukles banka, SIA Sorainen, SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, SIA Colliers International un biedrības Zaļās mājas.

Foto: Fletcher Priest Architects (Lielbritānija)

Izstrādātie pamatprincipi aptver būvniecības dzīves ciklu no plānošanas, celtniecības, apsaimniekošanas, līdz pat būvobjekta demontāžai vai rekonstrukcijai. Galvenā pamatprincipu vadlīnija ir ilgtspējīga attīstība – tiek vērtēts vai ēkas, to būvniecība un apsaimniekošana, ir videi draudzīga, sociāli un ekonomiski izdevīga.

Plānots, ka dokumenta otrā redakcija tiks izstrādāta plašā diskusijā ar sabiedriskajām un profesionālām organizācijām.

Darba grupā izstrādātie ilgtspējīgas būvniecības un apsaimniekošanas kritēriji:

• saprātīga videi draudzīgu energoresursu izmantošana,
• videi un cilvēkam draudzīgu materiālu un resursu izmantošana,
• efektīva ūdens resursu izmantošana,
• pārdomāta teritorijas plānošana ciematos, dzīvojamos rajonos, biroju u.tml. ēku puduros,
• labiekārtošana un ainavas veidošana,
• optimāli ēku arhitektoniskie un konstruktīvie risinājumi,
• pozitīva ēku ietekme uz iedzīvotāju veselību un labsajūtu,
• apkārtējās vides piesārņojuma mazināšana, efektīva atkritumu apsaimniekošana.

Viss dokuments atrodams šeit.

„Apzinoties faktu, ka pārtērējam dabas resursus, mēs vairs nevaram atļauties eksperimentēt un gaidīt, kas notiks ar planētu, un vai piepildīsies vispesimistiskākās prognozes. Ir pēdējais brīdis spert praktiskus soļus,” konferencē uzsvēra Colliers International vadošais partneris Baltijas valstīs un Baltkrievijā Mihails Morozovs (attēlā), piebilzdams, ka tā ir pasaules mēroga problēma, kuras risināšanā ir nepieciešama daudz plašākas sabiedrības iesaiste.

„Šāda veida būvniecībai ir labas attīstības iespējas, ja to nosaka gan sabiedrības, gan uzņēmēju interese par ilgtspējīgu attīstību. Darba grupas izstrādātie pamatprincipi ir pirmā iniciatīva ilgtspējīgai būvniecībai noteikt taustāmas prasības un robežas,” tā skaidroja biedrības Zaļās mājas valdes priekšsēdētājs, darba grupas vadītājs Harijs Jordāns (attēlā). „Atsaucoties uz sabiedrības pieprasījumu pēc videi draudzīgiem risinājumiem un būvēm, pamazām tirgū veidojas arī atbilstošs piedāvājums, taču pašreiz nav kritēriju, pēc kā tās varētu salīdzināt un izvērtēt. Līdz ar to ikvienam ir iespēja zaļu un ilgtspējīgu būvniecību sev piedēvēt pēc paša ieskatiem un sirdsapziņas. Man prieks, ka šā procesa sakārtošanā un vienota atskaites punkta radīšanā iesaistījušies vairāki nozares eksperti un uzņēmēji, kas norāda uz sociāli atbildīgu pieeju biznesam. Galvenais sabiedrības ieguvums – cilvēki, kam ir svarīgi dzīvot un strādāt dabai draudzīgā, kvalitatīvā vidē, gūs iespēju izvērtēt un salīdzināt būvniecības piedāvājumus, pieņemot izsvērtus lēmumus,” norādīja H. Jordāns. 

„Mūsu planētas resursi tiek izmantoti par 20–25% ātrāk, nekā tie spēj atjaunoties, un līdz 2050. gadam būs nepieciešama vēl viena planēta, kur dzīvot. Uzzinot šos faktus, nav iespējams nedomāt plašāk par sava biznesa, savas pilsētas, valsts robežām. Ilgtspējīga būvniecība nenozīmē tikai ieguldījumu apkārtējās vides saglabāšanā, tā ietver sevī sociālā, vides un ekonomiskā aspekta savstarpēju mijiedarbību. Ilgtspējīga būvniecība – kvalitāte ilgtermiņā, moderni risinājumi un inovācijas, kas palielina projektu pievienoto vērtību. Pašlaik liels darbs ir veicams sabiedrības, valsts, pašvaldību un uzņēmēju izpratnes veicināšanā, jo zaļās būvniecības pamatprincipi ir visaptveroši – mājasdarbs ir jāizpilda gan sabiedrībai kā patērētājiem jeb klientiem, gan attīstītājiem, arhitektiem un būvniekiem,” atzina RE&RE valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš (attēlā).

Jaunrīgas attīstības uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš (attēlā) pauda uzskatu, ka ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipu ievērošana būs „brīvprātīgi uzlikta augstākā latiņa, lai palielinātu ēku efektivitāti un samazinātu dažādu resursu patēriņu". „Tā būs bāze ēku, projektu novērtēšanai, kas ļaus noteikt atbilstību ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipiem un sniegs informāciju potenciālajam ēkas pircējam vai lietotājam. Ilgtspējīga ēka iedzīvotājiem nozīmē kvalitatīvu dzīves vidi, proti, veselīgākus dzīves apstākļus, mazākas izmaksas ilgtermiņā, mazāk patērētu energoresursu u.c.,” skaidroja V. Māziņš, nobeigumā uzsverot, ka ir nepieciešama arī valsts aktīva iesaiste ilgtspējīgas būvniecības procesu veicināšanā, iestrādājot likumos normas un principus, kas ļauj ilgtspējīgu būvniecību realizēt kā mērķtiecīgu politiku.

Raksti presē:

Augstākā latiņa būvniecībai, Dienas Bizness, 20.11.2007.

Sola ilgtspējīgu būvniecību, Neatkarīgā Rīta Avīze, 23.11.2007.

Zaļi būvēt nozīmē domāt plašāk, Diena, 23.11.2007.

Kā būvēt uz ilgiem laikiem, Neatkarīgā Rīta Avīze (pielikums Īpašums&City24.lv), 03.12.2007.

Bruņurupuča gaitā, Lietišķā Diena, 03.12.2007.