Andrejsalas dizaina konkursam iesniegto darbu izstāde
No 4. līdz 18. jūlijam Andrejsalas Korpusu ceha Lielajā zālē varēja apskatīt dizaina konkursam Andrejsala 2007 iesniegto darbu izstādi – projektu maketi, apraksti un vizualizācijas.
Pirmajā kārtā tika iesniegti 26 darbi soliņu un atkritumu urnu kategorijā, un 9 darbi vietzīmju un norāžu sistēmu kategorijā. Konkursa otrajai kārtai tika izvirzīti trīs labākie darbi soliņu un atkritumu urnu kategorijā. Plašāks raksts lasāms šeit.
Mūzikas odziņas koncertā Acoustic Dessert
4. jūlijā Dirty Deal Cafe Andrejsalā (Metināšanas darbnīcas) notika pirmais Acoustic Dessert koncerts, kas īpašā gaisotnē pulcēja vienkopus interesantākos akustiskos mūziķus no Latvijas – Goran Gora, Martin Confused, Markö Lakehill, Tu tupi runā, kā arī Modri un Mārtiņu no vairs neeksistējošās grupas Catapulta. Pēc lielajiem un skaļajiem koncertiem Rīgā jūlija pirmajās dienās šis deserts izrādījās tieši laikā.
Ar laiku plānots izvērst Acoustic Dessert par plašu pasākumu, līdztekus zināmiem mūziķiem aicinot piedalīties arī vēl neatklātus talantus, kā arī, iespējams, nākotnē īpašam baudījumam un iedvesmai piedāvājot īpaši atlasītu ārvalstu viesu sniegumu.
Iepazīšanās ar mūzikas izdevniecību DataBlender
6. jūlijā kultūras mezglā Dirty Deal Cafe (Metināšanas darbnīcas) notika starptautiskas mūzikas ierakstu izdevniecības DataBlender prezentācija. Ar muzikāliem priekšnesumiem uzstājās Cariyuga (Tokija/Londona), Ntrg8 (Līdsa), Noizbar (Londona), Ske (Edinburga), Redele (Ogre), Aplanet (Ogre) un Raxs (Rīga). Par videoprojekcijām šajā pasākumā rūpējās vīdžeji Linards Kulless (Rīga), Kavi, Mēbele (abi – Ogre) un citi viesi.
Izdevniecības DataBlender darbībā atspoguļotas sabiedrības pārstāvju attiecības ar nezināmiem mākslas paveidiem un plaša mēroga notikumiem. Patlaban izdevniecība darbojas Londonā, Čikāgā, Baltijas valstīs un Japānas pilsētā Osakā, kur tās mākslinieki, sadarbodamies vienotā tīklā, izmanto dažādu skaņas ierakstu un filmēšanas tehniku, tādējādi apmainoties ietekmēm.
Future Shorts jūlija programma
Future Shorts jūlija īsfilmu programma iezīmēja apņemšanos arvien biežāk iepazīstināt skatītājus ar Baltijā tapušajiem darbiem. Par to varēja pārliecināties ikviens interesents 6. jūlijā Andrejsalas Pulkvedī (Elektrocehs)!
Programmas iesākumā tika demonstrēta britu režisora Daniela Eliota (Daniel Elliott) filma Fender Bender, kas tapusi Tallinā sadarbībā ar igauņu aktieriem un kino profesionāļiem. Programmas turpinājumā Future Shorts piedāvāja noskatīties pie 2Annu galvenās balvas tikušā jaunā latviešu kino režisora Didža Eglīša īsfilmu Sērkociņi, kurā uzburta ģimeniskas laimes caurstrāvota aina 20. gadsimta 60. gadu Latvijā, kas izplēn brīdī, kad nelāgs atgadījums atklāj skarbo cīņu starp lepnumu un cilvēcību.
Igaunijā un Latvijā tapušos darbus lieliski papildināja jau ierasti kosmopolītiskā Future Shorts īsfilmu izlase. Tajā ietilpa no Austrijas atceļojusī īsfilma The Lovers (rež. Johannes Hammel), kas apspēlē pat kādas senas pornofilmas kadrus, un ar melnā humora un sadzīviskas satīras elementiem pārbagātā britu režisora Viljama Sinklēra (William Sinclair) īsfilma Tell it to the Fishes. Ar klipu Love Being jūlija programmā sevi pieteica arī leģendārā grafiskā dizaina grupa The Designers Republic.
Komiksa dzemdības Andrejsalā
7. jūlijā kultūras mezglā Dirty Deal Cafe (Metināšanas darbnīcas) notika bezmaksas komiksu žurnāla kuš! prezentācija. Bezmaksas pasākumā, kam bija dots nosaukums Komiksa dzemdības, vairāki Latvijas mākslinieki – Maija Kurševa, Krišjānis Rijnieks, Anete Melece un citi – skatītāju acu priekšā kopīgi radīja lielformāta komiksu. Tā radās stāsts par Kušmenu – komiksu žurnāla kuš! idejisko tēvu un patronu. Prezentācijā uzstājās mūzikas grupas Dun Dun (post-rock) un All Day Long (ska & punk), kā arī DJ KSPRS.
Komiksi jeb grafiskie stāsti, kas guvuši plašu atsaucību Francijā, Somijā, Vācijā, ASV un citās zemēs, Latvijā līdz šim ir izdoti tikai bērnu auditorijai. Komiksu žurnāls kuš! vēlas ar komiksiem iepazīstināt un ieinteresēt 15–25 gadus vecus jauniešus. Žurnāls iznāks reizi mēnesī, un katrā numurā būs publicēti 5–7 dažādu (gan latviešu, gan ārvalstu) mākslinieku komiksi.
Žurnālu kuš! var abonēt interneta vietnē www.komikss.lv.
Literārais vakars Sapņu teātrī
7. jūlijā Sapņu teātris aicināja interesentus uz literāro vakaru savā mājvietā – Andrejsalas Elektrocehā. Literāro vakaru atklāja Sapņu teātra poētiskās miniatūras par tematu Tu un es. Katra aktiera uzstāšanos vizualizēja un pavadīja tikai viņam atbilstoša mūzika.
Literārā vakara laikā darbojās arī grāmatu tirdziņš, kurā par pārdesmit santīmiem varēja iegādāties grāmatas krievu valodā.
Radošā darbnīca ShitArt
8. jūlijā Andrejsalas Tirgus laukumā Dienvidu galā galerija Biezpiens rīkoja radošo darbnīcu ShitArt, kuras galvenā ideja bija no Andrejsalas teritorijā savāktiem atkritumiem radīt mākslu.
Pēcpusdienā visas mākslas instalācijas gan kopīgi tika izmestas atkritumu tvertnēs. Galerijas saimnieču vārdiem runājot, „šī radošā darbnīca bija par to, kā no mēsliem pagatavot mākslu un tad no mākslas atkal pagatavot mēslus”.
Fotomākslas ceturtdiena
“Tas nebija ieplānots!” teic 12. jūlija vakarā Andrejsalā satiktie izbrīnā par nejaušo sagadīšanos, ka vienā dienā Andrejsalā tika atklātas četras fotoizstādes, bet fotostudija Riga Zoom svinēja sālsmaizi. Tikpat pārsteigta bija arī Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, kas, ar sajūsmu uzrunājot atklāšanas viesus, šo notikumu pasludināja par pirmo Latvijas fotomākslas festivālu.
Maigi bohēmiskā noskaņā, lieliskas eksperimentālās mūzikas pavadībā, Laikmetīgās mākslas centra projektu telpā Ēdnīca tika atklāta E. Ļihačevas un L. Halilovas kopīgi veidotā fotoizstāde Siltā āda. L. Halilova tajā prezentēja klasiski melnbaltu fotodarbu sēriju, kurā tvērusi sajūtu, kad vienkārši tāpat, bez kāda racionāla izskaidrojuma, IR LABI. Mirkļi, fiksēti melnbaltā tehnikā un skatītājam pasniegti melnos lielformāta rāmjos, piedod attēlam īpašu stilīgumu un kiču, kas raksturīgs ekskluzīviem kafijas bāriem. Foto melnbaltums šķiet pievilcīgs, jo ietver vairāk abstraktas nozīmes un no skatītāja automātiski pieprasa jūtīgu, simbolisku interpretāciju. Atsakoties no foto krāsainības, mākslinieks izslēdz realitātes dokumentēšanas ideju, attēla objekti kļūst dematerializēti un simboliski kā alfabēta burti, kas, izvietoti un nolasīti noteiktā secībā, katram skatītājam veido savas zīmes un nozīmes. Citējot L. Halilovas izstādes pieteikumu, viņas fotogrāfiju kolekcija ir par laisku baudīšanu, neskatoties ne uz ko, un par cilvēkiem, kuri izbauda laiskumu. Ar neparastu smalkumu tverti mirkļi, tēlu un varoņu pašpietiekamība, neatkarība no objektīva klātbūtnes.
E. Ļihačevas krāsfoto ekspozīcijā ar mērķtiecīgi triviālo ziepjutrauka momentuzņēmumu tehniku fiksētas nekonkrētas dārza svētku ainas. Kadru nejaušības savdabība, – lai arī daļai apmeklētāju paliek neizprasta, tomēr rada jauku mīļuma un vientiesības saspēli, it kā bērnišķīgas nemākulības klātbūtni fotoattēlos. Mākslinieču kopīgi veidotā izstādes daļa bija papildināta ar fiktīvu dienasgrāmatu fragmentiem, kas pragmatiskākiem apmeklētājiem par prieku beidzot piešķir fotodarbos iztrūkstošās sajūtu nianses un stāsta kontekstu. Izstādes apmeklējuma laikā galvā klusi urdēja jautājums, kas tad bija pirmais – bilde vai ideja, jo daudz svarīgāks par kadra kompozīciju un katra foto individuālo šarmu ir izstādes kopējais vēstījums. Tādēļ patīkama šķita māksliniecēm pazīstamu vīriešu portretu zelta siena, kuras tēli tiek personificēti ar anketām, kas veidotas, imitējot iepazīšanās sludinājumu, zinātnisko aptaujas lapu un bērnu dienu atmiņu klažu stilistiku. Izstādē Siltā āda ikviens varēja sajust citu siltuma temperatūru un karstos punktus.
Elektrocehā, izstādē Fotogrāfa dienasgrāmata, tika eksponēti pagājušā gada Starptautiskajā fotogrāfijas vasaras skolā tapušie jauno fotogrāfu darbi. Latvijas mākslas telpai jaunā un nekonvencionālā eksponēšanas pieeja – fotoattēli slaidšovos platekrāna televizorā – mazliet apžilbināja un dezorganizēja, jo vajadzīgs noteikts darbu apskates temps, un apmeklētājiem nebija iespēju pašiem noteikt katrai bildei veltītās uzmanības ilgumu. No otras puses – šāda pieeja deva lielisku iespēju pievērsties katra autora daiļradei individuāli, respektējot plānoto notikumu secību attiecīgajā stāstā. Ekspozīcijas veids uzturēja secīga dienasgrāmatas stāsta sajūtu, tādēļ arī katrai fotogrāfijai bija scenārija mezglpunktu funkcija, fotomāksliniekiem piešķirot režisora statusu. Tēmas vienotība modināja interesi salīdzināt un vērtēt autoru oriģinalitātes apvāršņus. Izstādē bija baudāmas astoņu fotogrāfu personīgās dzīves interpretācijas, kurās varēja nolasīt gan mākslinieku pasaules redzējumu, gan noteiktu lēmumu par sevis un savas intīmās telpas pozicionēšanas kritērijiem.
Andrejsalas skaļāko ballīšu vietā – kultūras mezglā Dirty Deal Cafe – tika atklāta lomogrāfijas radošā darbnīca un izstāde. Lomogrāfijas sākumi meklējami astoņdesmitajos, kad vizuālās mākslas entuziasti atklāja komunistiskās sabiedrības masām ražotā krāsu fotoaparāta Lomo LC-A neparasto izstiepto kadru un tā fantastiski spilgto un toņos saplūdušo attēlu, kas rodas dažādas intensitātes apgaismojumos, jo īpaši tumsā. Sajūsmā par šo attēlu, spontāni un strauji visā pasaulē formējās lomogrāfijas komūnas un specifiska fotomāksla, kurā svarīgākais noteikums joprojām ir spontānums un nejaušība, fotografējot uz aklo un pārsteidzot sevi un citus ar neinscenētiem, šokējošiem kadriem. Jau pirmajās lomogrāfijas izstādēs Maskavā un Ņujorkā tika izstādītas grandiozas fotokolāžas, kuras veidoja tūkstošiem kadru no šo pilsētu ikdienas dzīves. Arī Latvijas lomogrāfijas entuziastiem bija izdevies panākt lomogrāfijā svarīgo rakstu un simbolu spēli, ko veido fotoattēlu kompozīcijā atkārtoti izmantoti noteikti krāsu un paternu momenti. Mākslinieku kopdarbam raksturīgas stilizēta urbānisma noskaņas – from party to party garastāvoklis, pie tam, apmeklētāji ar azartu varēja kolāžās meklēt un atrast sev pazīstamas vietas un cilvēkus.
Skanot Baltkrievijas hardcore, ar tomātu sulas, vodkas un speķa garšu Pilsētas Laboratorijā durvis vēra Elīnas Bangas izstāde Bazara nav, kurā fiksēti kadri no Baltkrievijas – sociālisma ainas un to dabīgās, ielu cilvēka radītās transformācijas, kas tik pārsteidzoši ātri pazudušas no Latvijas pilsētvides. Grūti teikt, vai siltumu un zināmo smeldzi, kas pārņem, satiekot šos padomijas simbolus (дедушка Ленiн и т. д.), var izskaidrot ar romantisku nostaļģiju, ilgām pēc bērnības, jebšu pārsteigumu par straujo Latvijas vides transformāciju pēc Rietumeiropas kapitālisma vērtībām, bet fotoceļojums 15 gadu tālā pagātnē bija patiesi atmiņu rosinošs. Šeit jāmin, ka šī izstāde bija viens no pēdējā laika veiksmīgākajiem mākslas darba un izstādes vides duetiem – fotodarbi, izstādīti laboratorijas plauktos, šķiet esam savā autentiskajā vidē.
Izlasiet arī:
- laikraksta Diena pielikumā TV izklaide (26.07.-2.08.) publicēto Ievas Albertes rakstu par Elīnu Ļihačevu Kannās būs ko redzēt. Nāksim mēs!;
- laikraksta Latvijas Avīze pielikumā Nedēļa kabatā (27.07.) publicēto Ineses Zelmanes rakstu Jautrie cilvēki un citi stāsti.
Progresīvās rokmūzikas koncerts Proguary
14. jūlijā Andrejsalas Pulkvedī (Galdniecība) notika progresīvās rokmūzikas koncerts Proguary, kurā uzstājās pašmāju veterāni Holy Lamb un jaunā grupa Toms Londons, kā arī viesi no Lietuvas The Skys. Lai arī koncerta dienā dažādi pasākumi risinājās arī ārpus Rīgas (piemēram, Zvejnieku svētki), visdedzīgākie progroka fani atrada iespēju un laiku ierasties Andrejsalā.
Toms Londons pārsteidza ar interesantu, progresīvajam rokam netipisku skanējumu (viens no ģitāristiem nelieto nekādus efektus!), The Skys uzbūra pamatīgi pinkfloidisku psihodēliju, bet Holy Lamb atreferēja veiksmīgākos skaņdarbus no saviem trim albumiem un piedāvāja Genesis un Pink Floyd dziesmu interpretācijas.
Noklausieties arī Holy Lamb dziesmas The Meeting of the Majorminors, Rainfall in Your Heart un Stars Fell on Fertile Lands (mp3); The Skys skaņdarbus Broken Sounds of Truth, Virtual Reality un Waiting for the Light (mp3).
Pan/Tone koncerts
20. jūlijā Andrejsalas Space:Garage uzstājās daudzu pasaules deju grīdu gaidītais viesis, jauna deju mūzikas stila Rockno izveidotājs kanādiešu minimālists Pan/Tone jeb Šeldons Tompsons (Sheldon Thompson). Kopš deviņdesmito gadu beigām viņš ir izdevis vairākus solo projektus, no kuriem populārākie Sid LeRock un Gringo Grinder kļuvuši par iemīļotām relīzēm planētas melomānu un labāko dīdžeju vidū.
Andrejsalā mūziķis atrādīja savu jaunāko projektu Pan/Tone, kura galvenais akcents ir aktuāls, mūsdienīgs, netīrs minimālistisks tehno.
Fotoprojekta Fotoaparāts modē izstāde
21. jūlijā fotostudijā Imagine tika atklāta Mihaila Tolmačova (Krievija) un Oskara Pastara (Krievija/Latvija) fotoprojekta izstāde Fotoaparāts modē. Izstādes saturs atbilda tās nosaukumam un autoru viedoklim: „Blakus rokas pulksteņiem, dažādiem aksesuāriem un automašīnām lieli fotoaparāti ir kļuvuši par labas dzīves pavadoņiem. Fotoaparātu pamatfunkcija – fotografēt – paliek otršķirīga. Tie ir kļuvuši par tēla veidotājiem. Par sekošanu līdzi modes tendencēm liecina tas, vai tev ir fotoaparāts ar lielu objektīvu. Fotoaparāts kļūst par stilīgu aksesuāru, garderobes sastāvdaļu. Tas vairs nav līdzeklis savu domu izpausmei, bet gan dārga rotaļlieta. Liels fotoaparāts sniedz pārliecību, ka būs arī labas fotogrāfijas. Bet fotoaparātam ir tāli cilvēku aizspriedumi. Tas ir veidots, lai radītu – fiksētu mirkli, smaržu, garšu un gaismu. Pat modīgu meiču rokās tā slēdzis turpina klikšķēšanu.”
Austrālijas pirmiedzīvotāju un Torresa šauruma salinieku deju kopas Descendance uzstāšanās
“Kad pie mums, skaistajā Austrālijas salā ieradās angļi, mēs visi bijām kaili kā dzīvnieki. Tad, lai viņi nebaidītos, mēs sasējām kopā matus un uzvilkām šos te gurnu apsējus...” Tieši tādā izskatā, tikpat atvērti un nosvērti savā pārliecībā kā desmitiem tūkstošu gadu senā pagātnē, 22. jūlija pievakarē Andrejsalā ar autentisko dziesmu un deju šovu ieradās Austrālijas pirmiedzīvotāju un Torresa šauruma salinieku dejas teātris Descendance.
Lai gan daudzi eksotiskās mākslas apbrīnotāji no pasākuma, iespējams, gaidīja galvenokārt dejas priekšnesumu, tas izvērtās par aizraujošu ceļojumu aborigēnu kultūrā, jo rituāldeja nav nošķirama no dažādu koka ritma instrumentu pavadījuma un divbalsīgiem virstoņu dziedājumiem, kuros pausti pirmatnējie stāsti un leģendas. Vienkāršajiem, bet tonāli precīzajiem dziedājumiem, īsto sena mežonīguma noskaņu piešķīra ekspresīvi, spontāni izsaucieni un kliedzieni, kas brīžiem izklausījās kā dzīvnieku, ne cilvēka radīti.
Descendance ir profesionāli, pasaules slavu guvuši Austrālijas seno cilšu pārstāvji, kas nes pirmatnējo tradīciju burvību plašajā pasaulē. Pārsteidzošs miers un garīgā pārliecība bija nolasāma katrā skatuves mākslinieku kustībā un skatienā, kurš, dziļdomīgi vērsts tālumā, šķietami redz pāri visam ikdienišķajam, spēj saskatīt kādas maģiskas pasaules likumsakarības. Šo ilgpilno skatienu raksturoja arī rituāldziesma par dzestro vēsmu linge-linge, kas, kā stāsta leģenda, katru cilts bērnu, kurš aizklīdis tālumā, uzstājīgi sauc mājās pie ģimenes, pie saknēm.
Līdzīgi kā citos pasaules reģionos, kur tiek kopta un uzturēta pirmatnējā kultūra, arī Austrālijas aborigēnu rituāldziesmas pievēršas sadzīves notikumiem. Tie galvenokārt saistīti ar barības iegūšanu, – zveja, pie ūdens vērojamas dabas parādības (likumsakarīgi piejūras iedzīvotājiem), medības un visvareno dabas spēku godināšana, kas gādā, lai zveja un medības būtu veiksmīgas. Arī izpildīto rituāldeju soļi ir radušies, vērojot un imitējot kustības dabas un dzīvnieku pasaulē – lokanās kustības no čūskām, viegli lēcieni un roku atvēzieni no taureņiem, drudžaina skraidīšana sīksolī, kas pārņemta no moskītiem. Dabas spēku godāšana un dzīve harmonijā ar dabu – tāda ir Descendance mūsdienu filzofija. Kā koncerta laikā vēstīja deju kopas dalībnieks, arī ķermeņa apgleznojumi nav nejauši – tajos tiek izmantotas tikai trīs krāsas – sarkanā simbolizē Zemi, dzeltenā – Sauli un baltā – Garu, un šis salikums reprezentē Austrālijas aborigēnu kultūras augstākos spēkus un pielūgsmes objektus.
Enerģētiski uzlādēti un atbrīvoti, apmeklētāji koncerta laikā gan kāpa uz skatuves un piedalījās seno zvejnieku un mednieku cilšu dejās, gan kopā ar iezemiešiem izrunāja dažādas dabas spēku pielūgsmes mantras, lai noslēgumā ar ovācijām sveiktu himnu Bauba vaija, kas tiek dziedāta, lai aizbiedētu ļaunos spēkus un sasauktu atpakaļ labos.
Noskatieties video! (WMV, 62,6 MB)
Kampaņas PIEZVANI savam bērnam TAGAD atklāšanas preses konference
23. jūlijā Andrejsalā, fotostudijā Imagine tika rīkota preses konference, kas bija veltīta sociālās kampaņas PIEZVANI savam bērnam TAGAD atklāšanai. Preses konferencē piedalījās kampaņas kurators Andris Lembergs, bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks un Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics.
Kampaņa, kas ilga divas nedēļas (līdz 5. augustam), tika organizēta ar mērķi „rosināt Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību pieaugušo attieksmei pret saviem bērniem un veicināt pozitīvu bērnu audzināšanas praksi Latvijā, rosinot vecākus aizdomāties, kādas sekas var būt viņu paviršai attieksmei pret bērniem”.
Frīkbaiku atgriešanās
Šī vasara Andrejsalas Dienvidu galā nešaubīgi aizrit zem frīkbaika zīmes – maijā trīs dienu radošā darbnīcā tapa pārdesmit netradicionālu velosipēdiem radniecīgu braucamrīku, kas tika izstādīti publiskai apskatei Muzeju nakts pasākumā. Jūlija nogalē frīkbaiku autori sarosījās atkal, aicinot ikvienu interesentu savus darinājumus apskatīt vēlreiz speciālā ekspozīcijā Andrejsalas Garāžās. Tā bija atvērta apmeklētājiem no 23. jūlija līdz 3. augustam.
Līnas Dzērvānes izstāde Dieva potenciāls
Jūlija beigās Naivās mākslas muzejā Andrejsalā tika atklāta gleznotājas Līnas Dzērvānes darbu izstāde Dieva potenciāls, kuru var apskatīt līdz pat muzeja sezonas beigām rudenī.
Līnas Dzērvānes gleznas ir pilnas ar gaišumu. Gleznas var uzmundrināt tāpat kā to autore, kuras dzīve ir koncentrēta uz Dieva potenciāla atvēršanu cilvēkos, kas meklē savā dzīvē pazudušo prieku, mērķus un interesi par apkārt notiekošo.
Piemineklis Kritušajai meitenei
26. jūlijā, noslēdzoties sociālajai kampaņai STOP Seksterorismam!, trīs mākslinieki Esplanādē radīja grafiti zīmējumu – simbolisku pieminekli Kritušajai meitenei. Mākslas darbu varēja apskatīt Andrejsalas Dienvidu galā pie Glabātavas veselu mēnesi – no 27. jūlija līdz 26. augustam.
Kampaņu organizēja sabiedriskā organizācija Re!Action sadarbībā ar reklāmas aģentūru Alfa Centrs, un tā bija vērsta pret pastāvošo viedokli, ka Rīga ir lēta uzdzīves vieta ar viegli pieejamiem seksa pakalpojumiem ne tikai specializētās vietās, bet arī no vietējām meitenēm naktsklubos, bāros un citās izklaides vietās.
Uzmanība, kas līdz ar kampaņas uzsākšanu ir pievērsta šai tēmai, liecina, ka tā ir bijusi sabiedrības apziņā, un agri vai vēlu tai bija jākļūst par atklātas diskusijas tematu.
Izlasiet arī 27. jūlijā Latvijas Avīzē publicēto rakstu Uzkrāsots piemineklis STOP seksterorismam!.
Performance Scape[e]scape
27. jūlijā kultūras mezglā Dirty Deal Cafe (Metināšanas darbnīcās) performancē Scape[e]scape sastapās trīs mediji – mūsdienu deja, vijole un elektronika + video. Tā tika radīta trīskārša interpretācija vienotai tēmai, savstarpēji iespaidojoties un ietekmējot citam citu, ļaujot tekstam un tajā ietvertajai sajūtai atdzīvoties kopīgā skanošā un vizuālā ainavā.
Performances autori – 2006. gadā dibinātā radošā apvienība skurrilletten radioaktiv, kurā darbojas Agita Duve (Agita Duwe) un Inese Pavlova, kā arī Diegonante. Projektu telpa Skurrilletten (Berlīne/Kreicberga) ir platforma eksperimentālām, radošām, interkulturālām izpausmēm. Tā paplašina galerijas jēdzienu, meklējot jaunas iespējas mākslas ekspozīcijai un performancei, piemēram, rīkojot izstādi daudzdzīvokļu nama pagrabā un regulāri piedaloties multidisciplinārā improvizācijā Berlīnē Cue.
Šveices fotogrāfa Bruno melnbalto fotogrāfiju izstāde
No 27. jūlija līdz 2. augustam Andrejsalas Dienvidu galā, Nojumē, bija apskatāma Šveices fotogrāfa Bruno (Ženēva) melnbalto darbu izstāde Common Stuff (Parastas lietas). Atklāšanai veltītajā ballītē uzstājās dīdžeji Elvi, Mārcis Miķelsons un Red. Svētku noskaņu papildināja velosipēdu šovs Velo Fakel un nakts dragreiss ar divriteņiem.
Ogatas Samoļotovas darbu izstāde
No 29. jūlija līdz 3. augustam Andrejsalā, Sapņu teātra telpās (Elektrocehs), bija apskatāma jaunās autores Ogatas Samoļotovas mākslas darbu – akvareļu un grafikas – izstāde, kurai līdztekus darbojās arī grāmatu tirdziņš.
Ar vizuālu tēlu palīdzību savos darbos autore paudusi savas jūtas, sapņus un fantāzijas. O. Samoļotovas gleznas atšķiras no citu darbiem ar spilgtu kolorītu un krāsu bagātību. Viņas darbi ir līdzīgi bērnu radītiem attēliem, jo tiem nav apjoma. Ogatas stilu var interpretēt kā naivās mākslas paveidu – viņas darbi ir naivi, bet arī simboliski.
Laboratorijas metamorfoze Piedzīvojums mežā
Pašās jūlija beigās Andrejsalas Laboratorija ieguva jaunu tēlu un saturu – gan ēkas iekšpusē, gan ārā mākslinieces Lita Liepa un Kate Krolle iekārtojušas savu izstādi-instalāciju Piedzīvojums mežā, kas bija apskatāms līdz Rīgas pilsētas svētkiem 17. augustā.
Veroties logos, kas kļuvuši par daļu no šīs instalācijas, pārņem sajūta, ka mežs ir tepat – Rīgas vidū, Daugavas krastā. To pastiprina transformētās putnu dziesmas, kas skan no putnu būriem – tie piestiprināti pie Laboratorijas fasādes. Arī ceļš uz Laboratorijas otro stāvu ir īsteni mežonīgs, jo kāpņu telpā apmeklētājus sagaida ne tikai brieža ragi, bet arī dažādi mežam raksturīgi objekti no koka, kam visam piešķirts atbilstīgs fons – meža attēli.
