2008. gada 30. janvārī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja Andrejsalas detālplānojuma galīgo redakciju un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Savu akceptu detālplānojumam ir sniegusi arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), kā arī citas institūcijas. Par plānojuma apstiprināšanu vēl lems Rīgas dome.
Plānojuma nozīme Rīgas pilsētas attīstībā
Andrejsala atrodas Rīgas vēsturiskā centra (RVC) aizsardzības zonā, un līdz ar plānoto attīstību pilsētbūvnieciskā struktūra šajā teritorijā veidosies pilnīgi no jauna, kas nenoliedzami ietekmēs arī pilsētas ainavu. Integrēt Andrejsalu pilsētas apbūves un transporta struktūrā bija viens no sarežģītākajiem uzdevumiem, kas plānojumā veiksmīgi tika atrisināts. Līdz šim neviens no detālplānojumiem nav bijis tik komplicēts savstarpējās ietekmes attiecībās ar Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidi. Tas izpaužas gan veidojamās un esošās pilsētvides likumsakarībās – jaunu un vēsturisku ēku mēroga un arhitektūras rakstura attiecības ielu tuvējās perspektīvās, gan apzinoties Daugavas ūdeņu atklātās telpas būtisko nozīmi Vecrīgas silueta uztverē un publiskās ārtelpas veidošanā.
Andrejsalas pamatkoncepcija ir ilgtspējīga attīstība, ar to saprotot ne vien attieksmi un pieeju ēku būvniecībā un apsaimniekošanā, bet arī īpašu uzsvaru liekot uz publiskās ārtelpas kvalitāti un sabiedriskā transporta attīstību ar tā prioritāru izmantošanu Andrejsalas apkalpē. Plānotais teritorijas funkciju salikums radīs iespēju iedzīvotājiem dzīvot un strādāt tādā sasniedzamības attālumā, kas neprasa pārvietošanos ar automašīnām un tādējādi nerada papildu transporta slodzi pilsētas centra ielās.
Lai jaunā apbūve veidotos pabeigtās un patstāvīgi funkcionējošās vienībās, plānojumā ir noteiktas kompleksas apbūves teritorijas, kas attīstīsies pēc vienotas būvniecības ieceres.
Būvju augstumi
Andrejsalas apbūves pieļaujamais augstums pamatā ir 21 metrs, kas atbilst RVC apbūves veidošanas vēsturiskajām tradīcijām un mērogam. Teritorijas galvenā telpiskā dominante ir spēkstacija ar vertikālēm – vēsturiskajiem skursteņiem. Tas ņemts vērā plānojumā, lai kompozīcijā ar spēkstacijas ēku veidotu arhitektoniski bagātāku un kvalitatīvāku jauno vidi, pieļaujot atsevišķu akcentētu ēku izveidi virs 21 metra atzīmes.
Lai noteiktu Andrejsalas iespējamās apbūves ietekmi uz Rīgas vēsturiskā centra pilsētvides un kultūrvēsturiskajām vērtībām – Vecrīgas siluetu, torņu parādi un Daugavas krastu panorāmu, detālplānojuma izstrādes procesā tika veikta vizuālās ietekmes analīze, kuru atzinīgi novērtēja RVC saglabāšanas un attīstības padome.
Analīzes rezultātā plānojumā tika nostiprināts skatu koridors no Daugavas ūdensceļa, būtiski samazinot sākotnējā attīstības koncepcijā un plānojuma 1. redakcijā paredzēto būvju augstumu. Plānojums pieļauj akcentu ēku būvniecību vietās, kur Vecrīgu jau tagad aizsedz apbūve un kur tās netraucēs vēsturiskā centra ielu skatu perspektīvās.
Andrejsalā veidosies izteiksmīga pilsētbūvnieciskā kompozīcija, kas respektē vēsturisko ostas būvju dinamisko ainavu Daugavas telpā un vienlaikus sasaucas ar citiem akcentiem – Vecrīgu, Vanšu tiltu, Ķīpsalu u.c. Plānojuma noteikumos ir skaidri aprakstīti nosacījumi pilsētbūvniecisko akcentu veidošanai: definēts lokālo akcentu (līdz 32 metriem) augstums un izvietojums, iespējas veidot dažus galvenos pilsētbūvnieciskos akcentus (līdz 42 metriem) un nosacījumi akcentētas ēkas izveidei Andrejsalas ziemeļu galā augstumā līdz 56 metriem. Visas akcentētās ēkas tiks būvētas arhitektūras konkursu rezultātā.
Publiskā ārtelpa Andrejsalā
Mūsdienīga pilsētvide nav iedomājama bez kvalitatīvas, funkcionālas un estētiskas publiskās ārtelpas. Andrejsalā publiskās ārtelpas* kopumā aizņem vairāk nekā 37% no sauszemes teritorijas. To veidos Daugavas krastmalas promenāde ar dažādu labiekārtojuma un izmantošanas raksturu, lineārs parks, publiskās ārtelpas joslas, ielas un koplietošanas ceļi ar ielu apstādījumiem. Zaļā promenāde aizņems aptuveni 3,3 ha plašu krastmalas joslu, kurai ik pēc 50–70 metriem piekļausies plašākas pilsētbūvnieciskas telpas – parks tuneļa aizsargjoslas zonā 1,5 ha platībā, 0,6 ha plašs laukums pie Laikmetīgās mākslas muzeja, skvērs pie Vecā elevatora ēkas, kā arī regulāri izvietotas publiskās ārtelpas joslas, kas savienos krastmalu ar gājēju ielu, Andrejostas ielu un Eksporta ielu. Visapkārt Andrejsalai paredzēta nepārtrauktas gājēju un velosipēdistu kustības josla ne mazāk kā 6 m platumā.
Viestura dārzu ar Daugavas krastmalu savienos vairākas publiskās ārtelpas joslas ar gājēju ceļiem un apstādījumiem, kā arī lineārs parks, kas veidosies, racionāli izmantojot tuneļa aizsargjoslu. Visas prasības un principi kvalitatīvas vides un Andrejsalas ainavas veidošanai ir noteikti plānojuma saistošajos noteikumos.
Transporta risinājumi
Transporta risinājumi Andrejsalā tiks veidoti, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principus, lai tie būtu maksimāli atbilstīgi Rīgas centra iedzīvotāju vajadzībām un risinātu arī perspektīvās pilsētas līmeņa problēmas – autotransporta pieaugumu un vides piesārņojumu centrā. Šim nolūkam tiks īstenota īpaša autostāvvietu un sabiedriskā transporta politika, kā arī alternatīvu pārvietošanās veidu attīstība.
Prioritārie pārvietošanās veidi būs sabiedriskais transports, gājēju un velosipēdistu kustība, kam priekšrocības paredzēts nodrošināt lielākajā daļā Andrejsalas teritorijas. Ielas un koplietošanas ceļi Andrejsalā aizņems 15% teritorijas, bet piebraukšana atsevišķām ēkām un objektiem tiks veidota pa īpaši organizētām piebrauktuvēm ar ierobežotu autotransporta kustību, tādā veidā padarot vidi pieejamu un pievilcīgu gājējiem. Paredzētas arī vietas upju kuģīšu un ūdens taksometru piestāšanai, kā arī helikopteru kā gaisa taksometru izmantošanai.
Transporta sistēmas izveides otrajā kārtā paredzēts izbūvēt tramvaja līniju pa Andrejostas ielu, kas ļaus vienmērīgi apkalpot gan jauno, gan pašreizējo apbūvi. Vienlaikus pakāpeniski tiks likvidēti atļautie pagaidu stāvlaukumi autotransportam, jo šo teritoriju aizņems nākamajā posmā paredzētā apbūve.
Autostāvvietu politika paredz ierobežot autostāvvietu izveidi un samazināt to ietekmi publiskajā telpā, atļaujot izbūvēt ne vairāk kā 50% no aprēķināmā autostāvvietu skaita, bet teritorijā pie ēkām novietot ne vairāk kā 10% no tām. Andrejsalas iedzīvotāju, apmeklētāju un uzņēmumu vajadzības pēc transporta nodrošinās līdzīgi dalīta sabiedriskā un privātā autotransporta apkalpe. Pāreja uz līdzsvarotu sabiedriskā transporta – tramvaja un pasažieru autobusu satiksmi – notiks pakāpeniski līdz ar pilsētas tramvaja sistēmas attīstību. Teritorijas izmantošanas funkcionālais zonējums dod iespēju samazināt pārvietošanās nepieciešamību un attālumus maršrutos darbs – mājas/pilsētas centrs. Šāds modelis ir perspektīvs un tas veicinās pilsētas ilgtspējīgu attīstību.
Andrejsala skaidri iekļausies pilsētas centrālās daļas un ārējā transporta sistēmā. Paredzēta centrālā iekšējā iela ar četriem jauniem pieslēgumiem Eksporta ielai, plānoti arī savienojumi ar Hanzas ielu, Pētersalas ielu un Katrīnas dambi. Eksporta iela saistīs Andrejsalu ar Ziemeļu šķērsojumu pāri Daugavai.
Plānojumā ir noteikta vieta Hanzas šķērsojuma izveidei, kas atbilstīgi Rīgas teritorijas plānojumam ir paredzēts kā tunelis. Tā izbūves iespējas nodrošina rezervētā tuneļa aizsargjoslas teritorija. Andrejsalas teritorijai nav paredzēts tiešs pieslēgums tunelim, jo tuneļa trase šajā vietā atradīsies ievērojamā dziļumā.
Speciālistu vidē norisinās diskusija par to, ka Hanzas šķērsojumam atbilstīgāks varētu būt tā risinājums tilta veidā. Andrejsalas detālplānojumā juridiski nav iespējams šo jautājumu risināt, jo detālplānojumam jāatbilst augstāka līmeņa teritorijas plānojumam. Tomēr Andrejsalas detālplānojumā ir ņemti vērā arī citi iespējamie attīstības scenāriji un plānojuma izpētes sadaļā ir pamatots, ka zemā tilta izbūve ar pieslēgumu Eksporta ielai ir iespējama, izmantojot tuneļa izbūvei paredzēto joslu un teritoriju Andrejostas ielas sarkanajās līnijās.
Turpmākā attīstība
Nākamie soļi pēc detālplānojuma apstiprināšanas būs vienotu būvniecības ieceru izstrāde noteiktiem kvartāliem vai kompleksas apbūves teritorijām Andrejsalā. Tālāk noritēs atsevišķu ielu un citu infrastruktūras projektu izstrāde, publiskās ārtelpas objektu un ēku projektēšana, rīkojot vietēja vai starptautiska mēroga arhitektūras konkursus un veicot būvniecības ieceru publisko apspriešanu.
Andrejsalas detālplānojumu pēc SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums pasūtījuma izstrādāja projektu vadības un plānošanas konsultāciju uzņēmums SIA Grupa 93 sadarbībā ar arhitektūras biroju SIA Forma.
Detālplānojuma izstrādes process
Andrejsalas detālplānojuma izstrāde tika sākta 2004. gada jūlijā. Ņemot vērā laika gaitā veiktos grozījumus teritoriālplānošanas normatīvajos aktos, detālplānojuma izstrādes laikā Rīgas dome vairakkārt precizēja darba uzdevumu un plānojamās teritorijas robežas.
Detālplānojuma izstrādāšanas pamats ir Rīgas domes 2004. gada 6. jūlija lēmums nr. 3302 „Par Andrejsalas un Eksportostas detālplānojuma izstrādes uzsākšanu” un 2006. gada 7. marta lēmums nr. 928, kas noteica, ka detālplānojums jāizstrādā atsevišķi Andrejsalas teritorijai, un precizēja detālplānojuma darba uzdevumu.
Plānojuma sabiedriskās apspriešanas pirmais posms notika 2005. gadā no 20. jūnija līdz 18. jūlijam. Andrejsalas detālplānojuma pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana un atzinumu saņemšana noritēja no 2007. gada 5. jūnijam līdz 2. jūlijam, bet detālplānojuma galīgās redakcijas sabiedriskā apspriešana ilga no 2007. gada 23. novembrim līdz 13. decembrim. 2008. gada 30. janvārī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja Andrejsalas detālplānojuma galīgo redakciju.
___
* Publiskā ārtelpa – sabiedrībai bez ierobežojumiem pieejamās ielas, bulvāri, laukumi, parki, dārzi, skvēri, krastmalas, kvartālu telpa un pagalmi, neatkarīgi no tā, kā īpašumā tie atrodas. (RVC saglabāšanas un aizsardzības likums)