No 31. maija līdz 1. jūlijam Andrejsalas Korpusu ceha Lielajā un Vidējā zālē (1. stāvā) un Laikmetīgās mākslas centra (LMC) projektu telpā Ēdnīca (2. stāvā) būs apskatāma izstāde Urbanoloģika, kas ietilpst festivāla Francijas pavasaris programmā. Izstādes darba laiks: ceturtdienās, piektdienās, sestdienās no pulksten 13.00 līdz 19.00, svētdienās no pulksten 13.00 līdz 18.00.
Lielākā daļa cilvēces pašreiz dzīvo pilsētās; urbānās vides radītie nosacījumi veido ikdienas rituālu blīvo audumu un piedalās privātās un publiskās telpas nozīmju veidošanā. Pilsētu veido ne tikai ēkas un transporta maģistrāles, bet drīzāk nozīmju konteineri, informācijas plūsmas, valodas režģi un atšķirīga sprieguma vektori. Pilsētas ir kā dzīvi organismi, kas mēdz būt gan dinamiski un agresīvi augoši, gan nevarīgi, apmulsuši un sarūkoši.
Pilsētas rada platformu daudzveidībai (multitude), piedāvājot kopīgu dzīves telpu atšķirīgās kultūrās un identitātēs sakņotiem indivīdiem, aktivizējot privātās un publiskās telpas transformāciju, katalizējot atšķirīgu pozīciju sadursmi un auklējot pretestības garu. Pašreiz daudzās valstīs aktualizētais nacionālās identitātes diskurss arī kļūst par vienu no punktiem pilsētas dienas kārtībā. Vai baidoties pazaudēties globalizācijas radītajā informācijas lavīnā, migrācijas plūsmā un nomadisma kartēšanā?
Kā smalkā kulinārijas grāmatas receptē pilsētas valodā sajaucas daudzskaitlīgi ingredienti, kuru proporcija tad arī nosaka katras pilsētas īpašo garšu. Vīna dzeršanas tradīcijas, Prusta pazudušā laika nospiedumi, 68. gads un situacionistu eksperimenti rada priekšnosacījumus atšķirīgas pilsētas valodas artikulācijai. Tāpat kā Rīgas mentālo kartogrāfiju veido gan padomju laika urbānā arheoloģija, mazdārziņi pilsētas centrā, Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas dalībnieku ikgadējie gājieni uz Bolderāju vai Centrāltirgus zivju paviljons.
Izstādē Urbanoloģika aicināti piedalīties Francijas mākslinieki un Latvijas mākslinieki, kuri savos darbos mēģina apzināt urbānos nosacījums, pētīt pilsētas zīmes un rituālus, kas sakņojas ne tikai urbānajā loģikā, bet arī norāda uz kultūras atšķirībām un nacionālo specifiku.
Franciju šajā izstādē pārstāvēs mākslinieki Stefans Kuturjē (Stéphane Couturier), Pjērs Malfets (Pierre Malphettes), Žofrijs Ferijs (Joffrey Ferry), Nikolā Mulēns (Nicolas Moulin), Latifa Ešaka (Latifa Echakhch), bet Latviju – Katrīna Neiburga, Līga Laurenoviča, Maija Kurševa, Krišs Salmanis, Ēriks Božis, Māra Brašmane, Voldemārs Johansons, Kate Krolle un Katrīna Sauškina.
Rīkotājs: Laikmetīgās mākslas centrs, kuratore – Solvita Krese.
14. jūnijā portālā Delfi publicētā recenzija, kuras autore Santa Mazika izstādei piešķīrusi visaugstāko novērtējumu, lasāma šeit.
Izlasiet arī 8. jūnijā laikraksta Diena pielikumā Kultūras Diena publicēto recenziju!
