Kuģis ir šā gada Arsenāla simbols. Sazvanot Spānijā mītošo Arsenāla tēvu Augustu Sukutu, viņa ilggadējais domubiedrs, festivāla rīcības komitejas vadītājs Māris Gailis uzdeva jautājumu, lai noskaidrotu, kurš kuģis visā kino vēsturē Augustam šķitis visnozīmīgākais. Protams, Augusts atbildēja, ka tas ir no Federiko Fellīni slavenās filmas Bet kuģis peld, jo kuģi ir domāti, lai tie peldētu un darītu savu darbu.
„Kuģi ir skaisti, kuģi ir stipri un tie ir cilvēkiem vajadzīgi,” turpināja A. Sukuta darba mantiniece Elvita Ruka, „tieši tādu mēs gribam veidot savu festivālu – skaistu, stipru un cilvēkiem vajadzīgu – ar uzsvaru uz pēdējo.”
Taču neviens kuģis nepeld bez uzticamas komandas, tāpēc pasākums uz kuģa bija īstais brīdis, lai pateiktos melnā darba darītājiem. Šoreiz tie bija cilvēki, kas vistiešākajā veidā atbild par pašu galveno festivālā – filmām, un tā bija festivāla programmu grupa (Sonora Broka, Šarlote Līduma, Dace Līdumniece) un atlases komisija (Dāvis Sīmanis, Anita Uzulniece, Jegors Jerohimovičs, Gints Grūbe). Matrožu kreklos tērptā komanda gan veikli nostiprināja kuģa karodziņus, gan bez vārdiem vēstīja par festivāla galvenajiem akcentiem.
Izmazgāta grīda, pret apvārsni iezīmēti sarkani burti ARSENĀLS un makaroni flotes gaumē. Nekā lieka, bet svarīgākais ir pateikts – septembrī Arsenāls nenovēršami notiks, jo KUĢIS PELD!
Raksts un fotoattēli: www.arsenals.lv.
