SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas veiktais pētījums Rīdzinieku dzīvesstils un vērtības 2020. gadā, liecina, ka lielākajai daļai pētījuma dalībnieku latviešu un krievu auditorijā nav ilgtermiņa skatījuma par to, kādai jābūt Rīgai un kādi būs tās iedzīvotāji. Arī stratēģiskie dokumenti, kas ietekmē pilsētas nākotni, nesniedz skaidru priekšstatu par nākotnes rīdziniekiem.
SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš uzsver, ka realizējot Andrejsalas ilgtermiņa attīstības projektu, svarīgi ir veidot pilsētvidi, kas atbilst Rīgas pilsētas attīstībai un tās nākotnes iedzīvotāju vajadzībām. „Šis pētījums palīdzēs gan Rīgas pilsētas attīstības plānošanā, gan definējot sociālās struktūras vajadzības un veidojot Rīgas starptautisko tēlu,” saka V. Māziņš.
Pētījumā iegūtie rezultāti vēlreiz apliecina, ka pastāv atšķirības starp latviešiem un krievvalodīgajiem Rīgas uztverē, ko nosaka atšķirīgā mediju telpa, kultūras dzīve, informācijas pieejamība, draugu un paziņu loks, kā arī citi faktori. Pilsētas telpas, kultūras un ekonomikas attīstību šīs kopienas plāno, realizē un patērē atšķirīgi, kas savukārt kavē liela mēroga pilsētas attīstības projektu radīšanu un kultūras, izglītības un inovācijas sfēras attīstību.
Pētījumā secināts, ka nākotnē dzīvesvietas izvēli pilsētā noteiks iespēja gūt daudzveidīgu kultūras un darba pieredzi, ekonomisko kapitālu pārvēršot kultūras kapitālā un otrādi. Strauja biznesa vides attīstība, salīdzinājumā ar citām valstīm mierīga un relaksēta vide, draugu un radu klātbūtne, identitātes un piederības sajūta ir vieni no iemesliem, kas mudinās Rīgu izvēlēties par dzīvesvietu. Nākotnes rīdzinieki pētījumā bieži vien raksturoti arī kā „virtuālie pilsētnieki”, kas, iespējams, nemaz nedzīvos Rīgā.
Salīdzinot Rīgas un citu pilsētu nākotnes vīzijas (Kopenhāgena, Amsterdama, Berlīne, Oslo, Helsinki, Stokholma, Varšava, Viļņa un Sanktpēterburga), var secināt, ka tās būtiski neatšķiras. Tās ietver vienādus atslēgvārdus: zināšanas (zinātne, augstās tehnoloģijas un inovācijas), radošumu un metropoles vai centra statusu Baltijā, Eiropā vai pasaulē. Gandrīz visas pilsētas plāno arī iedzīvotāju skaita pieaugumu, pamatojot to ar imigrāciju, un tas liecina, ka pilsētu attīstībā to vērtīgākais resurss būs iedzīvotāji.
Pētījuma rezultāti rāda, ka citu veiksmīgu pilsētu atdarināšana nepalīdzēs Rīgai celt tās konkurētspēju, sasniegt lielu mediju uzmanību, kā arī nepalielinās tās pievilcību starptautisko kompāniju redzējumā. Nepieciešams atrast unikālu pazīmju kopumu, uz kā pamata veidot atšķirīgu nākotnes pilsētas vīziju, kas būtu konkurētspējīga ilgākā laika periodā. Ieguvējas būs tās pilsētas, kuras ņems vērā toleranci – sociālās vides veidošanā, valsts pārvaldē, uzņēmējdarbībā un citās jomās. Tolerance pilsētas iedzīvotāju kultūrā (atvērtība pret dažādām sociālām grupām, imigrantiem, minoritātēm) sekmēs radošās ekonomikas un t.s. radošās šķiras funkcionēšanu.
Tiek arī secināts, ka Rīgai būtu bīstami asociēties tikai kā kultūras galvaspilsētai, nefokusējot uzmanību uz radošām nozarēm.
Iegūtie dati liecina, ka pastāv atšķirības, kā nākotnes vidi un cilvēkus Rīgā attēlo latviešu un krievu prese. Latviski rakstošā prese vairāk akcentē, kā Rīga izskatīsies (būvniecība, infrastruktūra, arhitektūra, investīcijas, vieta Eiropā), bet krievvalodīgā prese vairāk akcentē cilvēkus – kā jūtas un jutīsies rīdzinieki, fokusējot uzmanību uz transporta un ekoloģijas jautājumiem. Rakstos par nākotnes Rīgu cilvēki neparādās kā aktīvi nākotnes pilsētas veidotāji, minēti tiek tikai sociāli aktīvi un salīdzinoši labi nodrošināti iedzīvotāji. Rīga nākotnē tiek raksturota kā patīkama, komfortabla vide, kurā dzīvot, strādāt un izklaidēties, tomēr tā ir pārāk sterila un perfekta bez aktīvas nākotnes pilsētas iedzīvotāju klātbūtnes.
Pētījuma noslēgumā tika izstrādāti četri iespējamie attīstības scenāriji – Rīga un rīdzinieki 2020. gadā, kuri pamatā balstās uz demogrāfijas, ideoloģijas, tehnoloģiju vai resursu iespējamo ietekmi. Ekspertu vērtējumā vislielākā ticamība tiek piešķirta resursu un demogrāfijas ietekmei uz Rīgas attīstību – enerģētisko, ģeogrāfisko, vides, transporta, klimata un citu resursu izmantošanai Rīgas iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanā un iedzīvotāju sociāli demogrāfiskā profila izmaiņām.
Eksperti norāda, ka migrācija (arī no citām Latvijas vietām uz Rīgu), iedzīvotāju skaita pieauguma un sastāva izmaiņas, sabiedrības vērtību maiņa, nacionālās identitātes jautājumi, tehnoloģisko jauninājumu ietekme uz sabiedriskā sektora darbību un sabiedrības fragmentācija nākotnē būtiski ietekmēs Rīgas attīstību.
SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums pētījumu ir nosūtījis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Rīgas domes, Rīgas reģiona attīstības aģentūras un Latvijas Institūta pārstāvjiem.
Par pētījumu
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi varētu būt nākotnes Rīgas iedzīvotāji, viņu vērtības, ieradumi un vajadzības pēc sociālās un kultūras dzīves, kā arī prasības pret pilsētvidi. Pētījumā mēģināts prognozēt, kādi ir iespējamie Rīgas attīstības scenāriji nākotnē un kādi faktori tos ietekmēs.
Papildu informācijai: Dace Jase, sabiedrisko attiecību vadītāja; tālrunis: 29179893; 7358980; dace.jase@jau.lv.
