Beidzoties pagājušā mācību gada pavasara semestrim, kursa darbu par Andrejsalas ģeoloģisko attīstību izstrādājusi un iesniegusi Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas nodaļas otrā kursa studente Dagnija Pāruma (darba vadītāja – ģeogrāfijas zinātņu doktore, asociētā profesore Laimdota Kalniņa). Nu jau divus gadus Dagnija strādā SIA Ģeo par ģeoloģi, tādā veidā ik dienu savas teorētiskās zināšanas papildinot ar praktiskām iemaņām.
Sagatavojot kursa darbu, Dagnija pētījusi Andrejsalas ģeoloģisko uzbūvi, attīstību un nogulumus, kas veidojušies dažādās Baltijas jūras attīstības stadijās. „Savam darbam izvēlējos Andrejsalu tādēļ, ka biju iepazinusies ar tās turpmākajām attīstības perspektīvām, plānoto apbūvi. Tas bija kā savā veidā piedalīties Rīgas attīstībā. Gribēju arī savu darbu padarīt atšķirīgu no citu studentu pētījumiem, kuros parasti tiek pētīti noteikti atsegumi, fosilijas, purvu ezeru nogulumi, veidošanās. Vēlējos savu pētījumu padarīt plašāku – ne vien iegūt informāciju par Andrejsalas grunšu inženierģeoloģiskajiem rādītājiem, bet arī uzzināt, kā sala izveidojusies,” stāsta darba autore, piebilstot, ka materiāli – topogrāfiskais plāns, ģeoloģiskie griezumi, nogulumu analīžu dati – bijuši pieejami darbavietā (2007. gada rudenī SIA Ģeo eksperti veica Andrejsalas ģeoloģisko izpēti un zondēšanu).
Kursa darba izstrādes procesā, kas ildzis aptuveni 3 mēnešus, Dagnija talkā ņēmusi literatūras un kartogrāfijas avotus, kas tikuši rūpīgi analizēti. Autore arī piedalījusies lauka darbos un mācījusies precīzi noteikt urbumos iegūtās gruntis, iepazinusies ar laboratorijas darba metodēm, veikusi nogulumu granulometrisko analīzi un, veidojot ģeoloģisko griezumu, iegūtos datus apstrādājusi ar speciālu datorprogrammu.
Pētījumā ietvertie dati liecina, ka Andrejsalas un citu Rīgas ziemeļu daļas teritoriju veidošanās apstākļus nosaka vairāki savstarpējas mijiedarbības faktori, kuru iespaidā šī Rīgas daļa izveidojusies tāda, kāda tā ir mūsdienās. Kvartāra periodam raksturīgas krasas apstākļu maiņas – vairākkārtēji apledojumi un tiem sekojošie starpledus laikmeti. Pēdējā starpledus laikmetā Rīgas ziemeļu daļu, iespējams, klājusi jūra. Ledājiem uzvirzoties, tie lielākā vai mazākā mērā pārveidoja pamatiežu reljefu, bet, tiem atkāpjoties, veidojās kvartāra nogulumu segas bazālā daļa. Arī pašreizējā ģeoloģiskās attīstības posmā, kas sācies pirms aptuveni 12 tūkstošiem gadu, notikušas ievērojamas paleoģeogrāfiskas pārmaiņas.
Pēc pēdējā apledojuma atkāpšanās izveidojies pieledāja baseins, kas apmēram pirms 11500 gadiem pārtapa par Baltijas ledus ezera daļu, bet 500 gadus vēlāk šo teritoriju klāja Joldijas jūras ūdeņi. Litorīnas jūras transgresijas laikā (pirms apm. 8000 gadiem), kad ūdens līmenis bija par 7–14 metriem augstāks par pašreizējo jūras līmeni, tagadējās Rīgas pilsētas teritorijas lielākā daļa applūda. Litorīnas jūras periodā pašreizējā Rīgas teritorijā uzkrājās dūņas; arī Andrejsalā konstatēti divi biezi dūņu slāņi, kuri veidojušies Litorīnas jūras laikā.
Pašreizējā jūras krasta zona ar tagadējām reljefa iezīmēm izveidojusies Pēclitorīnas jūras periodā. Pēclitorīnas jūras, kas sāka veidoties aptuveni pirms 4,5 tūkstošiem gadu, nogulumi Andrejsalā nav konstatēti, jo ūdens līmenis bijis līdzīgs kā tagadējā Baltijas jūrā.
Andrejsalas grunts slāņu šķērsgriezums (pdf)
Pētījumā norādīts, ka Andrejsalas ģeoloģiskā attīstība ir tieši saistīta ar Daugavas upes veidošanos. Jau 1972. gadā profesors G. Eberhards, pie kā darba izstrādes gaitā Dagnija konsultējusies, norādījis, ka Andrejsala līdz ar Doles salu, Mārtiņsalu un Zirņu salu radusies Baltijas ledus ezera regresijas laikā pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu, kad Daugava sazarojusies un iegrauzusies līdzenumā (pašreizējās aprises tā gan ieguvusi tikai 20. gadsimta sākumā, kad ticis aizbērts Daugavas atzars starp salu un tagadējo Eksporta ielu).
Jaunajā mācību gadā Dagnija gatavojas izstrādāt bakalaura darba projektu. Jaunā ģeoloģe pieļauj, ka arī savu nākamo pētījumu varētu veltīt Andrejsalai: „Būtu interesanti izpētīt, cik lielas slodzes spēj izturēt Andrejsalas smilts un dūņu slāņi.”
Ar Dagnijas Pārumas veikto pētījumu Andrejsalas ģeoloģiskā attīstība var iepazīties Jaunrīgas attīstības uzņēmuma birojā Rīgā, Andrejostas ielā 4a (vēlams iepriekš pieteikties pa e-pastu).
Aicinām apmeklēt arī mūsu mājaslapas sadaļu Vēsture!
